Reizi pa reizei pārlādēt savas iekšējās jaudas rezerves ar kādu aizraujošu piedzīvojumu ir ne vien vērtīgi, bet pat nepieciešams. Un, jo dinamiskāka ikdiena, jo vērienīgāka atslēgšanās vajadzīga. Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Nutrameg” līdzdibinātājs Kristofs Blaus jau gandrīz 20 gadus nodarbojas ar burāšanu un atzīst: burāšanai un biznesam ir daudz kopīga – ne vienā, ne otrā neiztikt bez saliedētas komandas, skaidras pienākumu sadales un kopīgas atbildības par panākumiem.
Kristofs Blaus sāka burāt 16 gadu vecumā. “Vienu vasaru gribēju nopelnīt naudu, tāpēc piedalījos vecāku draugu jahtas atjaunošanā, slīpēju klāju. Uz skolas beigšanu draugi man uzdāvināja mācību braucienu – vietu ekipāžā uz viena no pasaulē lielākajiem buriniekiem, kur pavadīju nedēļu. Man jūrā ļoti patika. Tad kādu laiku aizrāvos ar vējdēli, bet pēdējos 10 gadus esmu jahtu kapteinis,” stāsta uzņēmējs.
Burāšanu kā hobiju viņš ļoti apzināti izvēlējies apmēram 24 gadu vecumā, kad meklējis veidu, kā atbrīvoties no stresa, ko radīja darba ikdiena tikko uzsāktajā biznesā. Izejot jūrā, rodas sajūta, ka visa kņada un problēmas paliek krastā – ir tikai laiva, daži cilvēki, jūra, laikapstākļi un kartes.
Gan burāšanā, gan biznesā vissvarīgākā ir komanda
Burājot Adrijas, Egejas, Jonijas, Karību, Baltijas jūrā, pāri Atlantijas okeānam, nācies piedzīvot dažādas situācijas – gan neaizmirstami skaistus brīžus, gan sliktus laikapstākļus un tehniskas problēmas, kad nācies ātri reaģēt un risināt radušos situāciju. Tomēr laikapstākļi, maršruts un jahta ir tikai ārējie apstākļi, īsto brauciena raksturu veido komanda, kas par 80% nosaka, cik šis piedzīvojums būs atmiņā paliekošs.
“Vairāku dienu braucienā kopā dažos kvadrātmetros būs jāpavada daudz laika. Kapteiņa pienākums ir izveidot labu komandu. Svarīgi, lai ne tikai man pašam šie cilvēki patīk, bet viņi arī kopā labi jūtas,” spriež Kristofs Blaus.
Tas pats noteikums ir spēkā arī biznesā, kur saliedēta komanda var sasniegt daudz labākus rezultātus nekā katrs darbinieks atsevišķi.
Skaidri sadalīti pienākumi ļauj veiksmīgi virzīties uz priekšu
Tieši tāpat kā biznesā ir procesi, kurus var īstenot, tikai skaidri sadalot pienākumus, arī uz jahtas katram ir jāzina sava loma. Kāda pārziņā ir dzeramais ūdens, cita atbild par galda vai klāja sakopšanu, vēl kāds– par enkuru vai stūrēšanu.
“Lietas nenotiek pašas no sevis. Uz laivas katram ir savs pienākums, jo neies taču visi seši cilvēki mazītiņajā virtuvē gatavot ēst. Tas ir līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, kur mārketings atbild par citām lietām nekā inženieri. Pienākumi ir jāsadala krastā, kad cilvēki ir priecīgi par gaidāmo braucienu, labprāt piesakās dažādiem darbiem un pēc tam tos arī godam izdara,” stāsta Kristofs.
Kapteinim jau laikus ir jāizskaidro komandai klāja noteikumi: gan ļoti praktiski – kā izmantot ūdens krājumus, pārtiku, ko darīt ar atkritumiem, gan mentāli – ko darīsim, kad būs auksti, uznāks jūrasslimība, radīsies tehniskas problēmas, pazudīs elektrība, apstāsies dzinējs, niķosies enkurs. Kad ir auksti, gribēsies ielīst vienā no divām vietām uz laivas, kur ir aizvējš, bet jāpadomā, ka salst visiem, un tā vietā, lai censtos ieņemt labāko vietu, jāparūpējas par citiem. Ja gribas ēst vai ir nelaba dūša, jāatceras, ka visi kopā ēda pirms septiņām stundām vai arī pašreiz kārtīgi šūpo un arī citiem var būt nelabi. Ir svarīgi rūpēties, lai pārēji apkārt komandā justos, cik iespējams, labi. Ja komandā valda tāda domāšana, tad parasti viss izdodas, un slikti apstākļi tikai vēl vairāk izceļ komandas labestību.
Par panākumiem ir atbildīgi visi kopā
Arī burāšanā tāpat kā biznesā jebkura situācija var eskalēties pilnīgi negaidīti, un ekstrēmas situācijas veidojas no nekā. “No burāšanas baidīties nevajag, taču mazliet jāiespringst ir vienmēr – ne tikai kapteinim. Īpaša mobilizācija vēlama jahtas pienākšanas un atiešanas manevros, jo tieši piestātnēs visvieglāk notiek avārijas – sadursmes ar citām laivām, nejauši izrauj kādai laivai enkuru, kaut kas uztinas uz dzenskrūves. Atklātā jūrā uz visām pusēm ir jūdzēm daudz vietas un daudz laika, lai situāciju risinātu, bet piestātnē – tikai dažas sekundes, jo tu esi pāris metru attālumā no betona steķa vai citas laivas, kurā nevajadzētu ietriekties. Palīdz, ja visi komandā zina savu lomu konkrētajā manevrā un ir apmācīti atbilstoši reaģēt, kad rodas sarežģījumi,” stāsta Kristofs Blaus.
Arī visizsmeļošākās zināšanas un plašākā pieredze neglābj no sarežģījumiem, un kļūdās arī vislabākie kapteiņi, stūrmaņi un komandas biedri. Taču riskantu situāciju sekmīga risināšana prasa visas komandas spēju patstāvīgi saskatīt problēmas un rīkoties, nevis uzskatīt sevi par pasažieriem un noskatīties no malas. Šīs pūles ir to vērtas, lai kā bezrūpīgi un laimīgi pasažieri varētu kopā izbaudīt maģiskos mirkļus, kurus katrā braucienā dāvina jūra. Piemēram, ar draugiem burājot pāri Atlantijas okeānam uz Tobago, pēc divu nedēļu brauciena Karību jūras tuvumā ceļotājus sagaidījis apmēram simt delfīnu bars – tie krietnu brīdi lēkājuši apkārt jahtai un nāca pie borta draudzēties. Tie ir neaizmirstami brīži – kā dāvana visai komandai.